From putekļi (“dust”) + sūcējs (“sucker”), from sūkt (“to suck”). Featuring -ējs agent noun ending.
Likely a calque of German Staubsauger.
putekļsūcējs m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | putekļsūcējs | putekļsūcēji |
accusative (akuzatīvs) | putekļsūcēju | putekļsūcējus |
genitive (ģenitīvs) | putekļsūcēja | putekļsūcēju |
dative (datīvs) | putekļsūcējam | putekļsūcējiem |
instrumental (instrumentālis) | putekļsūcēju | putekļsūcējiem |
locative (lokatīvs) | putekļsūcējā | putekļsūcējos |
vocative (vokatīvs) | putekļsūcēj | putekļsūcēji |