From quīnque (“five”) + rēmus (“oar”) + -is (“suffix forming compound adjectives”).
quīnquerēmis (neuter quīnquerēme); third-declension two-termination adjective
Third-declension two-termination adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | quīnquerēmis | quīnquerēme | quīnquerēmēs | quīnquerēmia | |
genitive | quīnquerēmis | quīnquerēmium | |||
dative | quīnquerēmī | quīnquerēmibus | |||
accusative | quīnquerēmem | quīnquerēme | quīnquerēmēs quīnquerēmīs |
quīnquerēmia | |
ablative | quīnquerēmī | quīnquerēmibus | |||
vocative | quīnquerēmis | quīnquerēme | quīnquerēmēs | quīnquerēmia |
quīnquerēmis f (genitive quīnquerēmis); third declension
Third-declension noun (i-stem, ablative singular in -e or -ī).
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | quīnquerēmis | quīnquerēmēs |
genitive | quīnquerēmis | quīnquerēmium |
dative | quīnquerēmī | quīnquerēmibus |
accusative | quīnquerēmem | quīnquerēmēs quīnquerēmīs |
ablative | quīnquerēme quīnquerēmī |
quīnquerēmibus |
vocative | quīnquerēmis | quīnquerēmēs |