From radi (“relatives, kin”) + -nieks.
radinieks m (1st declension, feminine form: radiniece)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | radinieks | radinieki |
genitive (ģenitīvs) | radinieka | radinieku |
dative (datīvs) | radiniekam | radiniekiem |
accusative (akuzatīvs) | radinieku | radiniekus |
instrumental (instrumentālis) | radinieku | radiniekiem |
locative (lokatīvs) | radiniekā | radiniekos |
vocative (vokatīvs) | radiniek | radinieki |