Coined by Juris Alunāns, from raksts (“writing”) + -nieks, in the 1850s.[1]
rakstnieks m (1st declension, feminine form: rakstniece)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | rakstnieks | rakstnieki |
accusative (akuzatīvs) | rakstnieku | rakstniekus |
genitive (ģenitīvs) | rakstnieka | rakstnieku |
dative (datīvs) | rakstniekam | rakstniekiem |
instrumental (instrumentālis) | rakstnieku | rakstniekiem |
locative (lokatīvs) | rakstniekā | rakstniekos |
vocative (vokatīvs) | rakstniek | rakstnieki |