Perfect passive participle of recēnseō.
recēnsītus (feminine recēnsīta, neuter recēnsītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | recēnsītus | recēnsīta | recēnsītum | recēnsītī | recēnsītae | recēnsīta | |
genitive | recēnsītī | recēnsītae | recēnsītī | recēnsītōrum | recēnsītārum | recēnsītōrum | |
dative | recēnsītō | recēnsītae | recēnsītō | recēnsītīs | |||
accusative | recēnsītum | recēnsītam | recēnsītum | recēnsītōs | recēnsītās | recēnsīta | |
ablative | recēnsītō | recēnsītā | recēnsītō | recēnsītīs | |||
vocative | recēnsīte | recēnsīta | recēnsītum | recēnsītī | recēnsītae | recēnsīta |