Future active participle of rectificō.
rēctificātūrus (feminine rēctificātūra, neuter rēctificātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | rēctificātūrus | rēctificātūra | rēctificātūrum | rēctificātūrī | rēctificātūrae | rēctificātūra | |
genitive | rēctificātūrī | rēctificātūrae | rēctificātūrī | rēctificātūrōrum | rēctificātūrārum | rēctificātūrōrum | |
dative | rēctificātūrō | rēctificātūrae | rēctificātūrō | rēctificātūrīs | |||
accusative | rēctificātūrum | rēctificātūram | rēctificātūrum | rēctificātūrōs | rēctificātūrās | rēctificātūra | |
ablative | rēctificātūrō | rēctificātūrā | rēctificātūrō | rēctificātūrīs | |||
vocative | rēctificātūre | rēctificātūra | rēctificātūrum | rēctificātūrī | rēctificātūrae | rēctificātūra |