Future active participle of redimiō.
redimītūrus (feminine redimītūra, neuter redimītūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | redimītūrus | redimītūra | redimītūrum | redimītūrī | redimītūrae | redimītūra | |
genitive | redimītūrī | redimītūrae | redimītūrī | redimītūrōrum | redimītūrārum | redimītūrōrum | |
dative | redimītūrō | redimītūrae | redimītūrō | redimītūrīs | |||
accusative | redimītūrum | redimītūram | redimītūrum | redimītūrōs | redimītūrās | redimītūra | |
ablative | redimītūrō | redimītūrā | redimītūrō | redimītūrīs | |||
vocative | redimītūre | redimītūra | redimītūrum | redimītūrī | redimītūrae | redimītūra |