reinvito

Hello, you have come here looking for the meaning of the word reinvito. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word reinvito, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say reinvito in singular and plural. Everything you need to know about the word reinvito you have here. The definition of the word reinvito will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofreinvito, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.

Latin

Etymology

From re- +‎ invito.

Pronunciation

Verb

reinvītō (present infinitive reinvītāre, perfect active reinvītāvī, supine reinvītātum); first conjugation

  1. to invite again, or in return

Conjugation

   Conjugation of reinvītō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present reinvītō reinvītās reinvītat reinvītāmus reinvītātis reinvītant
imperfect reinvītābam reinvītābās reinvītābat reinvītābāmus reinvītābātis reinvītābant
future reinvītābō reinvītābis reinvītābit reinvītābimus reinvītābitis reinvītābunt
perfect reinvītāvī reinvītāvistī reinvītāvit reinvītāvimus reinvītāvistis reinvītāvērunt,
reinvītāvēre
pluperfect reinvītāveram reinvītāverās reinvītāverat reinvītāverāmus reinvītāverātis reinvītāverant
future perfect reinvītāverō reinvītāveris reinvītāverit reinvītāverimus reinvītāveritis reinvītāverint
passive present reinvītor reinvītāris,
reinvītāre 		reinvītātur reinvītāmur reinvītāminī reinvītantur
imperfect reinvītābar reinvītābāris,
reinvītābāre 		reinvītābātur reinvītābāmur reinvītābāminī reinvītābantur
future reinvītābor reinvītāberis,
reinvītābere 		reinvītābitur reinvītābimur reinvītābiminī reinvītābuntur
perfect reinvītātus + present active indicative of sum
pluperfect reinvītātus + imperfect active indicative of sum
future perfect reinvītātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present reinvītem reinvītēs reinvītet reinvītēmus reinvītētis reinvītent
imperfect reinvītārem reinvītārēs reinvītāret reinvītārēmus reinvītārētis reinvītārent
perfect reinvītāverim reinvītāverīs reinvītāverit reinvītāverīmus reinvītāverītis reinvītāverint
pluperfect reinvītāvissem reinvītāvissēs reinvītāvisset reinvītāvissēmus reinvītāvissētis reinvītāvissent
passive present reinvīter reinvītēris,
reinvītēre 		reinvītētur reinvītēmur reinvītēminī reinvītentur
imperfect reinvītārer reinvītārēris,
reinvītārēre 		reinvītārētur reinvītārēmur reinvītārēminī reinvītārentur
perfect reinvītātus + present active subjunctive of sum
pluperfect reinvītātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — reinvītā — — reinvītāte —
future — reinvītātō reinvītātō — reinvītātōte reinvītantō
passive present — reinvītāre — — reinvītāminī —
future — reinvītātor reinvītātor — — reinvītantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives reinvītāre reinvītāvisse reinvītātūrum esse reinvītārī reinvītātum esse reinvītātum īrī
participles reinvītāns — reinvītātūrus — reinvītātus reinvītandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
reinvītandī reinvītandō reinvītandum reinvītandō reinvītātum reinvītātū

References

  • “reinvito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • reinvito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
Wikious
Boobota
Sagapedia