re- + latus, used as the past participle of referre.
relātus m (genitive relātūs); fourth declension
Fourth-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | relātus | relātūs |
genitive | relātūs | relātuum |
dative | relātuī | relātibus |
accusative | relātum | relātūs |
ablative | relātū | relātibus |
vocative | relātus | relātūs |
relātus (feminine relāta, neuter relātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | relātus | relāta | relātum | relātī | relātae | relāta | |
genitive | relātī | relātae | relātī | relātōrum | relātārum | relātōrum | |
dative | relātō | relātae | relātō | relātīs | |||
accusative | relātum | relātam | relātum | relātōs | relātās | relāta | |
ablative | relātō | relātā | relātō | relātīs | |||
vocative | relāte | relāta | relātum | relātī | relātae | relāta |