remigo

Hello, you have come here looking for the meaning of the word remigo. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word remigo, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say remigo in singular and plural. Everything you need to know about the word remigo you have here. The definition of the word remigo will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofremigo, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.
See also: remigò

Italian

Verb

remigo

  1. first-person singular present indicative of remigare

Anagrams

Latin

Etymology

From rēmus (“oar”) +‎ -igō.

Pronunciation

Verb

rēmigō (present infinitive rēmigāre, perfect active rēmigāvī, supine rēmigātum); first conjugation

  1. (nautical) to row

Conjugation

   Conjugation of rēmigō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present rēmigō rēmigās rēmigat rēmigāmus rēmigātis rēmigant
imperfect rēmigābam rēmigābās rēmigābat rēmigābāmus rēmigābātis rēmigābant
future rēmigābō rēmigābis rēmigābit rēmigābimus rēmigābitis rēmigābunt
perfect rēmigāvī rēmigāvistī rēmigāvit rēmigāvimus rēmigāvistis rēmigāvērunt,
rēmigāvēre
pluperfect rēmigāveram rēmigāverās rēmigāverat rēmigāverāmus rēmigāverātis rēmigāverant
future perfect rēmigāverō rēmigāveris rēmigāverit rēmigāverimus rēmigāveritis rēmigāverint
passive present rēmigor rēmigāris,
rēmigāre 		rēmigātur rēmigāmur rēmigāminī rēmigantur
imperfect rēmigābar rēmigābāris,
rēmigābāre 		rēmigābātur rēmigābāmur rēmigābāminī rēmigābantur
future rēmigābor rēmigāberis,
rēmigābere 		rēmigābitur rēmigābimur rēmigābiminī rēmigābuntur
perfect rēmigātus + present active indicative of sum
pluperfect rēmigātus + imperfect active indicative of sum
future perfect rēmigātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present rēmigem rēmigēs rēmiget rēmigēmus rēmigētis rēmigent
imperfect rēmigārem rēmigārēs rēmigāret rēmigārēmus rēmigārētis rēmigārent
perfect rēmigāverim rēmigāverīs rēmigāverit rēmigāverīmus rēmigāverītis rēmigāverint
pluperfect rēmigāvissem rēmigāvissēs rēmigāvisset rēmigāvissēmus rēmigāvissētis rēmigāvissent
passive present rēmiger rēmigēris,
rēmigēre 		rēmigētur rēmigēmur rēmigēminī rēmigentur
imperfect rēmigārer rēmigārēris,
rēmigārēre 		rēmigārētur rēmigārēmur rēmigārēminī rēmigārentur
perfect rēmigātus + present active subjunctive of sum
pluperfect rēmigātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — rēmigā — — rēmigāte —
future — rēmigātō rēmigātō — rēmigātōte rēmigantō
passive present — rēmigāre — — rēmigāminī —
future — rēmigātor rēmigātor — — rēmigantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives rēmigāre rēmigāvisse rēmigātūrum esse rēmigārī rēmigātum esse rēmigātum īrī
participles rēmigāns — rēmigātūrus — rēmigātus rēmigandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
rēmigandī rēmigandō rēmigandum rēmigandō rēmigātum rēmigātū

Descendants

  • Italian: remigare

References

  • “remigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “remigo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • remigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
Wikious
Boobota
Sagapedia