Perfect passive participle of remūnerō.
remūnerātus (feminine remūnerāta, neuter remūnerātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | remūnerātus | remūnerāta | remūnerātum | remūnerātī | remūnerātae | remūnerāta | |
genitive | remūnerātī | remūnerātae | remūnerātī | remūnerātōrum | remūnerātārum | remūnerātōrum | |
dative | remūnerātō | remūnerātae | remūnerātō | remūnerātīs | |||
accusative | remūnerātum | remūnerātam | remūnerātum | remūnerātōs | remūnerātās | remūnerāta | |
ablative | remūnerātō | remūnerātā | remūnerātō | remūnerātīs | |||
vocative | remūnerāte | remūnerāta | remūnerātum | remūnerātī | remūnerātae | remūnerāta |