Present participle of renīdeō
renīdēns (genitive renīdentis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | renīdēns | renīdentēs | renīdentia | ||
genitive | renīdentis | renīdentium | |||
dative | renīdentī | renīdentibus | |||
accusative | renīdentem | renīdēns | renīdentēs renīdentīs |
renīdentia | |
ablative | renīdente renīdentī1 |
renīdentibus | |||
vocative | renīdēns | renīdentēs | renīdentia |
1When used purely as an adjective.