Future active participle of respuō.
respūtūrus (feminine respūtūra, neuter respūtūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | respūtūrus | respūtūra | respūtūrum | respūtūrī | respūtūrae | respūtūra | |
genitive | respūtūrī | respūtūrae | respūtūrī | respūtūrōrum | respūtūrārum | respūtūrōrum | |
dative | respūtūrō | respūtūrae | respūtūrō | respūtūrīs | |||
accusative | respūtūrum | respūtūram | respūtūrum | respūtūrōs | respūtūrās | respūtūra | |
ablative | respūtūrō | respūtūrā | respūtūrō | respūtūrīs | |||
vocative | respūtūre | respūtūra | respūtūrum | respūtūrī | respūtūrae | respūtūra |