Perfect passive participle of resupīnō.
resupīnātus (feminine resupīnāta, neuter resupīnātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | resupīnātus | resupīnāta | resupīnātum | resupīnātī | resupīnātae | resupīnāta | |
genitive | resupīnātī | resupīnātae | resupīnātī | resupīnātōrum | resupīnātārum | resupīnātōrum | |
dative | resupīnātō | resupīnātae | resupīnātō | resupīnātīs | |||
accusative | resupīnātum | resupīnātam | resupīnātum | resupīnātōs | resupīnātās | resupīnāta | |
ablative | resupīnātō | resupīnātā | resupīnātō | resupīnātīs | |||
vocative | resupīnāte | resupīnāta | resupīnātum | resupīnātī | resupīnātae | resupīnāta |