Perfect passive participle of rogitō.
rogitātus (feminine rogitāta, neuter rogitātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | rogitātus | rogitāta | rogitātum | rogitātī | rogitātae | rogitāta | |
genitive | rogitātī | rogitātae | rogitātī | rogitātōrum | rogitātārum | rogitātōrum | |
dative | rogitātō | rogitātae | rogitātō | rogitātīs | |||
accusative | rogitātum | rogitātam | rogitātum | rogitātōs | rogitātās | rogitāta | |
ablative | rogitātō | rogitātā | rogitātō | rogitātīs | |||
vocative | rogitāte | rogitāta | rogitātum | rogitātī | rogitātae | rogitāta |