Present participle of rūbīginō
rūbīgināns (genitive rūbīginantis); third-declension one-termination participle
{{rfdef}}
.Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | rūbīgināns | rūbīginantēs | rūbīginantia | ||
genitive | rūbīginantis | rūbīginantium | |||
dative | rūbīginantī | rūbīginantibus | |||
accusative | rūbīginantem | rūbīgināns | rūbīginantēs rūbīginantīs |
rūbīginantia | |
ablative | rūbīginante rūbīginantī1 |
rūbīginantibus | |||
vocative | rūbīgināns | rūbīginantēs | rūbīginantia |
1When used purely as an adjective.