rūctābundus (feminine rūctābunda, neuter rūctābundum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | rūctābundus | rūctābunda | rūctābundum | rūctābundī | rūctābundae | rūctābunda | |
genitive | rūctābundī | rūctābundae | rūctābundī | rūctābundōrum | rūctābundārum | rūctābundōrum | |
dative | rūctābundō | rūctābundae | rūctābundō | rūctābundīs | |||
accusative | rūctābundum | rūctābundam | rūctābundum | rūctābundōs | rūctābundās | rūctābunda | |
ablative | rūctābundō | rūctābundā | rūctābundō | rūctābundīs | |||
vocative | rūctābunde | rūctābunda | rūctābundum | rūctābundī | rūctābundae | rūctābunda |