Future active participle of ructō.
rūctātūrus (feminine rūctātūra, neuter rūctātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | rūctātūrus | rūctātūra | rūctātūrum | rūctātūrī | rūctātūrae | rūctātūra | |
genitive | rūctātūrī | rūctātūrae | rūctātūrī | rūctātūrōrum | rūctātūrārum | rūctātūrōrum | |
dative | rūctātūrō | rūctātūrae | rūctātūrō | rūctātūrīs | |||
accusative | rūctātūrum | rūctātūram | rūctātūrum | rūctātūrōs | rūctātūrās | rūctātūra | |
ablative | rūctātūrō | rūctātūrā | rūctātūrō | rūctātūrīs | |||
vocative | rūctātūre | rūctātūra | rūctātūrum | rūctātūrī | rūctātūrae | rūctātūra |