Perfect passive participle of ructō.
rūctātus (feminine rūctāta, neuter rūctātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | rūctātus | rūctāta | rūctātum | rūctātī | rūctātae | rūctāta | |
genitive | rūctātī | rūctātae | rūctātī | rūctātōrum | rūctātārum | rūctātōrum | |
dative | rūctātō | rūctātae | rūctātō | rūctātīs | |||
accusative | rūctātum | rūctātam | rūctātum | rūctātōs | rūctātās | rūctāta | |
ablative | rūctātō | rūctātā | rūctātō | rūctātīs | |||
vocative | rūctāte | rūctāta | rūctātum | rūctātī | rūctātae | rūctāta |