From rudens (“fall, autumn”) + -īgs.
rudenīgs (definite rudenīgais, comparative rudenīgāks, superlative visrudenīgākais, adverb rudenīgi)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | rudenīgs | rudenīgi | rudenīga | rudenīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | rudenīga | rudenīgu | rudenīgas | rudenīgu | |||||
dative (datīvs) | rudenīgam | rudenīgiem | rudenīgai | rudenīgām | |||||
accusative (akuzatīvs) | rudenīgu | rudenīgus | rudenīgu | rudenīgas | |||||
instrumental (instrumentālis) | rudenīgu | rudenīgiem | rudenīgu | rudenīgām | |||||
locative (lokatīvs) | rudenīgā | rudenīgos | rudenīgā | rudenīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||