From rūfus (“reddish”) + -o- + caudātus.
rūfocaudātus (feminine rūfocaudāta, neuter rūfocaudātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | rūfocaudātus | rūfocaudāta | rūfocaudātum | rūfocaudātī | rūfocaudātae | rūfocaudāta | |
genitive | rūfocaudātī | rūfocaudātae | rūfocaudātī | rūfocaudātōrum | rūfocaudātārum | rūfocaudātōrum | |
dative | rūfocaudātō | rūfocaudātae | rūfocaudātō | rūfocaudātīs | |||
accusative | rūfocaudātum | rūfocaudātam | rūfocaudātum | rūfocaudātōs | rūfocaudātās | rūfocaudāta | |
ablative | rūfocaudātō | rūfocaudātā | rūfocaudātō | rūfocaudātīs | |||
vocative | rūfocaudāte | rūfocaudāta | rūfocaudātum | rūfocaudātī | rūfocaudātae | rūfocaudāta |