From savaldīt (“to control, to restrain”) + -īgs.
savaldīgs (definite savaldīgais, comparative savaldīgāks, superlative vissavaldīgākais, adverb savaldīgi)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | savaldīgs | savaldīgi | savaldīga | savaldīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | savaldīgu | savaldīgus | savaldīgu | savaldīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | savaldīga | savaldīgu | savaldīgas | savaldīgu | |||||
dative (datīvs) | savaldīgam | savaldīgiem | savaldīgai | savaldīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | savaldīgu | savaldīgiem | savaldīgu | savaldīgām | |||||
locative (lokatīvs) | savaldīgā | savaldīgos | savaldīgā | savaldīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||