From scūtum (“shield”) + -ārius.
scūtārius (feminine scūtāria, neuter scūtārium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | scūtārius | scūtāria | scūtārium | scūtāriī | scūtāriae | scūtāria | |
genitive | scūtāriī | scūtāriae | scūtāriī | scūtāriōrum | scūtāriārum | scūtāriōrum | |
dative | scūtāriō | scūtāriae | scūtāriō | scūtāriīs | |||
accusative | scūtārium | scūtāriam | scūtārium | scūtāriōs | scūtāriās | scūtāria | |
ablative | scūtāriō | scūtāriā | scūtāriō | scūtāriīs | |||
vocative | scūtārie | scūtāria | scūtārium | scūtāriī | scūtāriae | scūtāria |
scūtārius m (genitive scūtāriī or scūtārī); second declension
Second-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | scūtārius | scūtāriī |
genitive | scūtāriī scūtārī1 |
scūtāriōrum |
dative | scūtāriō | scūtāriīs |
accusative | scūtārium | scūtāriōs |
ablative | scūtāriō | scūtāriīs |
vocative | scūtārie | scūtāriī |
1Found in older Latin (until the Augustan Age).