sēparātior (neuter sēparātius); third declension
Third-declension comparative adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | sēparātior | sēparātius | sēparātiōrēs | sēparātiōra | |
genitive | sēparātiōris | sēparātiōrum | |||
dative | sēparātiōrī | sēparātiōribus | |||
accusative | sēparātiōrem | sēparātius | sēparātiōrēs sēparātiōrīs |
sēparātiōra | |
ablative | sēparātiōre sēparātiōrī |
sēparātiōribus | |||
vocative | sēparātior | sēparātius | sēparātiōrēs | sēparātiōra |