From septītais (“seventh”) + -nieks.
septītnieks m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | septītnieks | septītnieki |
accusative (akuzatīvs) | septītnieku | septītniekus |
genitive (ģenitīvs) | septītnieka | septītnieku |
dative (datīvs) | septītniekam | septītniekiem |
instrumental (instrumentālis) | septītnieku | septītniekiem |
locative (lokatīvs) | septītniekā | septītniekos |
vocative (vokatīvs) | septītniek | septītnieki |