From sepultūra (“burial, interment”) + -ārius.
sepultūrārius (feminine sepultūrāria, neuter sepultūrārium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | sepultūrārius | sepultūrāria | sepultūrārium | sepultūrāriī | sepultūrāriae | sepultūrāria | |
genitive | sepultūrāriī | sepultūrāriae | sepultūrāriī | sepultūrāriōrum | sepultūrāriārum | sepultūrāriōrum | |
dative | sepultūrāriō | sepultūrāriae | sepultūrāriō | sepultūrāriīs | |||
accusative | sepultūrārium | sepultūrāriam | sepultūrārium | sepultūrāriōs | sepultūrāriās | sepultūrāria | |
ablative | sepultūrāriō | sepultūrāriā | sepultūrāriō | sepultūrāriīs | |||
vocative | sepultūrārie | sepultūrāria | sepultūrārium | sepultūrāriī | sepultūrāriae | sepultūrāria |