Future active participle of significō.
significātūrus (feminine significātūra, neuter significātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | significātūrus | significātūra | significātūrum | significātūrī | significātūrae | significātūra | |
genitive | significātūrī | significātūrae | significātūrī | significātūrōrum | significātūrārum | significātūrōrum | |
dative | significātūrō | significātūrae | significātūrō | significātūrīs | |||
accusative | significātūrum | significātūram | significātūrum | significātūrōs | significātūrās | significātūra | |
ablative | significātūrō | significātūrā | significātūrō | significātūrīs | |||
vocative | significātūre | significātūra | significātūrum | significātūrī | significātūrae | significātūra |