Literally a diminutive, “little number word,” a term coined by Juris Neikens in the 1850s; later changed by Andrejs Stērste to its modern non-diminutive form skaitļa vārds.[1]
skaitļa vārdiņš m (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | skaitļa vārdiņš | skaitļa vārdiņi |
| accusative (akuzatīvs) | skaitļa vārdiņu | skaitļa vārdiņus |
| genitive (ģenitīvs) | skaitļa vārdiņa | skaitļa vārdiņu |
| dative (datīvs) | skaitļa vārdiņam | skaitļa vārdiņiem |
| instrumental (instrumentālis) | skaitļa vārdiņu | skaitļa vārdiņiem |
| locative (lokatīvs) | skaitļa vārdiņā | skaitļa vārdiņos |
| vocative (vokatīvs) | skaitļa vārdiņ | skaitļa vārdiņi |