From sōlus (“alone”) + vagus (“wandering”).
sōlivagus (feminine sōlivaga, neuter sōlivagum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | sōlivagus | sōlivaga | sōlivagum | sōlivagī | sōlivagae | sōlivaga | |
genitive | sōlivagī | sōlivagae | sōlivagī | sōlivagōrum | sōlivagārum | sōlivagōrum | |
dative | sōlivagō | sōlivagae | sōlivagō | sōlivagīs | |||
accusative | sōlivagum | sōlivagam | sōlivagum | sōlivagōs | sōlivagās | sōlivaga | |
ablative | sōlivagō | sōlivagā | sōlivagō | sōlivagīs | |||
vocative | sōlivage | sōlivaga | sōlivagum | sōlivagī | sōlivagae | sōlivaga |