From speculor (“to watch, observe”) + -īvus.
speculātīvus (feminine speculātīva, neuter speculātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | speculātīvus | speculātīva | speculātīvum | speculātīvī | speculātīvae | speculātīva | |
genitive | speculātīvī | speculātīvae | speculātīvī | speculātīvōrum | speculātīvārum | speculātīvōrum | |
dative | speculātīvō | speculātīvae | speculātīvō | speculātīvīs | |||
accusative | speculātīvum | speculātīvam | speculātīvum | speculātīvōs | speculātīvās | speculātīva | |
ablative | speculātīvō | speculātīvā | speculātīvō | speculātīvīs | |||
vocative | speculātīve | speculātīva | speculātīvum | speculātīvī | speculātīvae | speculātīva |