From splen (“spleen”) + -icus.
splēnĭcus (feminine splēnĭca, neuter splēnĭcum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | splēnĭcus | splēnĭca | splēnĭcum | splēnĭcī | splēnĭcae | splēnĭca | |
genitive | splēnĭcī | splēnĭcae | splēnĭcī | splēnĭcōrum | splēnĭcārum | splēnĭcōrum | |
dative | splēnĭcō | splēnĭcae | splēnĭcō | splēnĭcīs | |||
accusative | splēnĭcum | splēnĭcam | splēnĭcum | splēnĭcōs | splēnĭcās | splēnĭca | |
ablative | splēnĭcō | splēnĭcā | splēnĭcō | splēnĭcīs | |||
vocative | splēnĭce | splēnĭca | splēnĭcum | splēnĭcī | splēnĭcae | splēnĭca |