From spoguļa, genitive case of spogulis (“mirror”) + attēls (“image”).
spoguļattēls m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | spoguļattēls | spoguļattēli |
accusative (akuzatīvs) | spoguļattēlu | spoguļattēlus |
genitive (ģenitīvs) | spoguļattēla | spoguļattēlu |
dative (datīvs) | spoguļattēlam | spoguļattēliem |
instrumental (instrumentālis) | spoguļattēlu | spoguļattēliem |
locative (lokatīvs) | spoguļattēlā | spoguļattēlos |
vocative (vokatīvs) | spoguļattēl | spoguļattēli |