stāstītāja
Hello, you have come here looking for the meaning of the word stāstītāja. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word stāstītāja, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say stāstītāja in singular and plural. Everything you need to know about the word stāstītāja you have here. The definition of the word stāstītāja will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofstāstītāja, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.
See also: stāstītajā and stāstītājā
Latvian
Etymology 1
See stāstītājs.
Noun
stāstītāja m
Etymology 2
From stāstīt (“to tell, to narrate”) + -āja, or stāstītājs (“teller, narrator”) + -a (“fem.”).
Pronunciation
Noun
stāstītāja f (4th declension, masculine form: stāstītājs)
- (female) teller (a woman who tells something; the viewpoint character in first-person narratives)
- pasaku stāstītāja ― (female) fairytale teller
- stāstītājas pieredeze atsedz tipiskas padomju laika darba un sadzīves grūtības ― the (female) narrator's experience reveals the typical hardships of work and life in Soviet times
Declension
Declension of stāstītāja (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | stāstītāja | stāstītājas |
| accusative (akuzatīvs) | stāstītāju | stāstītājas |
| genitive (ģenitīvs) | stāstītājas | stāstītāju |
| dative (datīvs) | stāstītājai | stāstītājām |
| instrumental (instrumentālis) | stāstītāju | stāstītājām |
| locative (lokatīvs) | stāstītājā | stāstītājās |
| vocative (vokatīvs) | stāstītāja | stāstītājas |