(Classical Latin) IPA(key): /stiːl.laːˈtiː.ki.us/,
stīllātīcius (feminine stīllātīcia, neuter stīllātīcium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | stīllātīcius | stīllātīcia | stīllātīcium | stīllātīciī | stīllātīciae | stīllātīcia | |
genitive | stīllātīciī | stīllātīciae | stīllātīciī | stīllātīciōrum | stīllātīciārum | stīllātīciōrum | |
dative | stīllātīciō | stīllātīciae | stīllātīciō | stīllātīciīs | |||
accusative | stīllātīcium | stīllātīciam | stīllātīcium | stīllātīciōs | stīllātīciās | stīllātīcia | |
ablative | stīllātīciō | stīllātīciā | stīllātīciō | stīllātīciīs | |||
vocative | stīllātīcie | stīllātīcia | stīllātīcium | stīllātīciī | stīllātīciae | stīllātīcia |
“stillaticius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press