stillātīvus (feminine stillātīva, neuter stillātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | stillātīvus | stillātīva | stillātīvum | stillātīvī | stillātīvae | stillātīva | |
genitive | stillātīvī | stillātīvae | stillātīvī | stillātīvōrum | stillātīvārum | stillātīvōrum | |
dative | stillātīvō | stillātīvae | stillātīvō | stillātīvīs | |||
accusative | stillātīvum | stillātīvam | stillātīvum | stillātīvōs | stillātīvās | stillātīva | |
ablative | stillātīvō | stillātīvā | stillātīvō | stillātīvīs | |||
vocative | stillātīve | stillātīva | stillātīvum | stillātīvī | stillātīvae | stillātīva |