From stirnu (“roe deer”) + āzis (“buck”).
stirnuāzis m (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | stirnuāzis | stirnuāži |
| accusative (akuzatīvs) | stirnuāzi | stirnuāžus |
| genitive (ģenitīvs) | stirnuāža | stirnuāžu |
| dative (datīvs) | stirnuāzim | stirnuāžiem |
| instrumental (instrumentālis) | stirnuāzi | stirnuāžiem |
| locative (lokatīvs) | stirnuāzī | stirnuāžos |
| vocative (vokatīvs) | stirnuāzi | stirnuāži |