From strād(āt) (“to work”) + -īgs.
strādīgs (definite strādīgais, comparative strādīgāks, superlative visstrādīgākais, adverb strādīgi)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | strādīgs | strādīgi | strādīga | strādīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | strādīga | strādīgu | strādīgas | strādīgu | |||||
dative (datīvs) | strādīgam | strādīgiem | strādīgai | strādīgām | |||||
accusative (akuzatīvs) | strādīgu | strādīgus | strādīgu | strādīgas | |||||
instrumental (instrumentālis) | strādīgu | strādīgiem | strādīgu | strādīgām | |||||
locative (lokatīvs) | strādīgā | strādīgos | strādīgā | strādīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||