From subdō (“to substitute”) + -īvus.
subditīvus (feminine subditīva, neuter subditīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | subditīvus | subditīva | subditīvum | subditīvī | subditīvae | subditīva | |
genitive | subditīvī | subditīvae | subditīvī | subditīvōrum | subditīvārum | subditīvōrum | |
dative | subditīvō | subditīvae | subditīvō | subditīvīs | |||
accusative | subditīvum | subditīvam | subditīvum | subditīvōs | subditīvās | subditīva | |
ablative | subditīvō | subditīvā | subditīvō | subditīvīs | |||
vocative | subditīve | subditīva | subditīvum | subditīvī | subditīvae | subditīva |