Present participle of sublīmō.
sublīmātus (feminine sublīmāta, neuter sublīmātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | sublīmātus | sublīmāta | sublīmātum | sublīmātī | sublīmātae | sublīmāta | |
genitive | sublīmātī | sublīmātae | sublīmātī | sublīmātōrum | sublīmātārum | sublīmātōrum | |
dative | sublīmātō | sublīmātae | sublīmātō | sublīmātīs | |||
accusative | sublīmātum | sublīmātam | sublīmātum | sublīmātōs | sublīmātās | sublīmāta | |
ablative | sublīmātō | sublīmātā | sublīmātō | sublīmātīs | |||
vocative | sublīmāte | sublīmāta | sublīmātum | sublīmātī | sublīmātae | sublīmāta |