From succīsus + -īvus. Or, if subsicivus is the true form, from sub- + secō.
succīsīvus (feminine succīsīva, neuter succīsīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | succīsīvus | succīsīva | succīsīvum | succīsīvī | succīsīvae | succīsīva | |
Genitive | succīsīvī | succīsīvae | succīsīvī | succīsīvōrum | succīsīvārum | succīsīvōrum | |
Dative | succīsīvō | succīsīvae | succīsīvō | succīsīvīs | |||
Accusative | succīsīvum | succīsīvam | succīsīvum | succīsīvōs | succīsīvās | succīsīva | |
Ablative | succīsīvō | succīsīvā | succīsīvō | succīsīvīs | |||
Vocative | succīsīve | succīsīva | succīsīvum | succīsīvī | succīsīvae | succīsīva |