suppernātus (feminine suppernāta, neuter suppernātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | suppernātus | suppernāta | suppernātum | suppernātī | suppernātae | suppernāta | |
genitive | suppernātī | suppernātae | suppernātī | suppernātōrum | suppernātārum | suppernātōrum | |
dative | suppernātō | suppernātae | suppernātō | suppernātīs | |||
accusative | suppernātum | suppernātam | suppernātum | suppernātōs | suppernātās | suppernāta | |
ablative | suppernātō | suppernātā | suppernātō | suppernātīs | |||
vocative | suppernāte | suppernāta | suppernātum | suppernātī | suppernātae | suppernāta |