Perfect passive participle of suppleō.
supplētus (feminine supplēta, neuter supplētum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | supplētus | supplēta | supplētum | supplētī | supplētae | supplēta | |
genitive | supplētī | supplētae | supplētī | supplētōrum | supplētārum | supplētōrum | |
dative | supplētō | supplētae | supplētō | supplētīs | |||
accusative | supplētum | supplētam | supplētum | supplētōs | supplētās | supplēta | |
ablative | supplētō | supplētā | supplētō | supplētīs | |||
vocative | supplēte | supplēta | supplētum | supplētī | supplētae | supplēta |