Perfect passive participle of suprādīcō.
suprādictus (feminine suprādicta, neuter suprādictum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | suprādictus | suprādicta | suprādictum | suprādictī | suprādictae | suprādicta | |
genitive | suprādictī | suprādictae | suprādictī | suprādictōrum | suprādictārum | suprādictōrum | |
dative | suprādictō | suprādictae | suprādictō | suprādictīs | |||
accusative | suprādictum | suprādictam | suprādictum | suprādictōs | suprādictās | suprādicta | |
ablative | suprādictō | suprādictā | suprādictō | suprādictīs | |||
vocative | suprādicte | suprādicta | suprādictum | suprādictī | suprādictae | suprādicta |