From Latin sustentātiō. Doublet of sustentation.
sustentatio (uncountable)
sustentātiō f (genitive sustentātiōnis); third declension
Third-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | sustentātiō | sustentātiōnēs |
genitive | sustentātiōnis | sustentātiōnum |
dative | sustentātiōnī | sustentātiōnibus |
accusative | sustentātiōnem | sustentātiōnēs |
ablative | sustentātiōne | sustentātiōnibus |
vocative | sustentātiō | sustentātiōnēs |