From tempero (“to be moderate, temperate”) + -īvus.
temperātīvus (feminine temperātīva, neuter temperātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | temperātīvus | temperātīva | temperātīvum | temperātīvī | temperātīvae | temperātīva | |
genitive | temperātīvī | temperātīvae | temperātīvī | temperātīvōrum | temperātīvārum | temperātīvōrum | |
dative | temperātīvō | temperātīvae | temperātīvō | temperātīvīs | |||
accusative | temperātīvum | temperātīvam | temperātīvum | temperātīvōs | temperātīvās | temperātīva | |
ablative | temperātīvō | temperātīvā | temperātīvō | temperātīvīs | |||
vocative | temperātīve | temperātīva | temperātīvum | temperātīvī | temperātīvae | temperātīva |