See tirgotājs.
tirgotāja m
From tirgot (“to deal, to trade”) + -āja (“-er”), or tirgotājs (“trader, dealer, merchant”) + -a (“fem.”).
tirgotāja f (4th declension, masculine form: tirgotājs)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | tirgotāja | tirgotājas |
accusative (akuzatīvs) | tirgotāju | tirgotājas |
genitive (ģenitīvs) | tirgotājas | tirgotāju |
dative (datīvs) | tirgotājai | tirgotājām |
instrumental (instrumentālis) | tirgotāju | tirgotājām |
locative (lokatīvs) | tirgotājā | tirgotājās |
vocative (vokatīvs) | tirgotāja | tirgotājas |