titillo

Hello, you have come here looking for the meaning of the word titillo. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word titillo, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say titillo in singular and plural. Everything you need to know about the word titillo you have here. The definition of the word titillo will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition oftitillo, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.
See also: titillò

Italian

Verb

titillo

  1. first-person singular present indicative of titillare

Latin

Etymology

Either imitative of the sound of giggling or a reduplicated form derived from Ancient Greek τίλλω (tíllō, pluck, annoy).

Verb

tītillō (present infinitive tītillāre, perfect active tītillāvī, supine tītillātum); first conjugation

  1. to tickle
    (The Motto of Hogwarts School of Witchcraft and Wizardry.)
    Draco dormiens nunquam titillandus.
    A sleeping dragon is never to be tickled.
  2. to titillate

Conjugation

   Conjugation of tītillō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present tītillō tītillās tītillat tītillāmus tītillātis tītillant
imperfect tītillābam tītillābās tītillābat tītillābāmus tītillābātis tītillābant
future tītillābō tītillābis tītillābit tītillābimus tītillābitis tītillābunt
perfect tītillāvī tītillāvistī tītillāvit tītillāvimus tītillāvistis tītillāvērunt,
tītillāvēre
pluperfect tītillāveram tītillāverās tītillāverat tītillāverāmus tītillāverātis tītillāverant
future perfect tītillāverō tītillāveris tītillāverit tītillāverimus tītillāveritis tītillāverint
passive present tītillor tītillāris,
tītillāre
tītillātur tītillāmur tītillāminī tītillantur
imperfect tītillābar tītillābāris,
tītillābāre
tītillābātur tītillābāmur tītillābāminī tītillābantur
future tītillābor tītillāberis,
tītillābere
tītillābitur tītillābimur tītillābiminī tītillābuntur
perfect tītillātus + present active indicative of sum
pluperfect tītillātus + imperfect active indicative of sum
future perfect tītillātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present tītillem tītillēs tītillet tītillēmus tītillētis tītillent
imperfect tītillārem tītillārēs tītillāret tītillārēmus tītillārētis tītillārent
perfect tītillāverim tītillāverīs tītillāverit tītillāverīmus tītillāverītis tītillāverint
pluperfect tītillāvissem tītillāvissēs tītillāvisset tītillāvissēmus tītillāvissētis tītillāvissent
passive present tītiller tītillēris,
tītillēre
tītillētur tītillēmur tītillēminī tītillentur
imperfect tītillārer tītillārēris,
tītillārēre
tītillārētur tītillārēmur tītillārēminī tītillārentur
perfect tītillātus + present active subjunctive of sum
pluperfect tītillātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present tītillā tītillāte
future tītillātō tītillātō tītillātōte tītillantō
passive present tītillāre tītillāminī
future tītillātor tītillātor tītillantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives tītillāre tītillāvisse tītillātūrum esse tītillārī tītillātum esse tītillātum īrī
participles tītillāns tītillātūrus tītillātus tītillandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
tītillandī tītillandō tītillandum tītillandō tītillātum tītillātū

Derived terms

Descendants

  • English: titillate
  • French: titiller
  • Italian: titillare
  • Portuguese: titilar
  • Spanish: titilar

Further reading

  • titillo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • titillo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • titillo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.