From trabēcula.
trabēculātus (feminine trabēculāta, neuter trabēculātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | trabēculātus | trabēculāta | trabēculātum | trabēculātī | trabēculātae | trabēculāta | |
genitive | trabēculātī | trabēculātae | trabēculātī | trabēculātōrum | trabēculātārum | trabēculātōrum | |
dative | trabēculātō | trabēculātae | trabēculātō | trabēculātīs | |||
accusative | trabēculātum | trabēculātam | trabēculātum | trabēculātōs | trabēculātās | trabēculāta | |
ablative | trabēculātō | trabēculātā | trabēculātō | trabēculātīs | |||
vocative | trabēculāte | trabēculāta | trabēculātum | trabēculātī | trabēculātae | trabēculāta |