Perfect passive participle of trānscendō.
trānscēnsus (feminine trānscēnsa, neuter trānscēnsum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | trānscēnsus | trānscēnsa | trānscēnsum | trānscēnsī | trānscēnsae | trānscēnsa | |
genitive | trānscēnsī | trānscēnsae | trānscēnsī | trānscēnsōrum | trānscēnsārum | trānscēnsōrum | |
dative | trānscēnsō | trānscēnsae | trānscēnsō | trānscēnsīs | |||
accusative | trānscēnsum | trānscēnsam | trānscēnsum | trānscēnsōs | trānscēnsās | trānscēnsa | |
ablative | trānscēnsō | trānscēnsā | trānscēnsō | trānscēnsīs | |||
vocative | trānscēnse | trānscēnsa | trānscēnsum | trānscēnsī | trānscēnsae | trānscēnsa |
trānscēnsus m (genitive trānscēnsūs); fourth declension
Fourth-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | trānscēnsus | trānscēnsūs |
genitive | trānscēnsūs | trānscēnsuum |
dative | trānscēnsuī | trānscēnsibus |
accusative | trānscēnsum | trānscēnsūs |
ablative | trānscēnsū | trānscēnsibus |
vocative | trānscēnsus | trānscēnsūs |