Present participle of trānsdūcō.
trānsdūcēns (genitive trānsdūcentis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | trānsdūcēns | trānsdūcentēs | trānsdūcentia | ||
genitive | trānsdūcentis | trānsdūcentium | |||
dative | trānsdūcentī | trānsdūcentibus | |||
accusative | trānsdūcentem | trānsdūcēns | trānsdūcentēs trānsdūcentīs |
trānsdūcentia | |
ablative | trānsdūcente trānsdūcentī1 |
trānsdūcentibus | |||
vocative | trānsdūcēns | trānsdūcentēs | trānsdūcentia |
1When used purely as an adjective.